Dabas zinātnes

Jau paši pirmatnējie cilvēki, sāka iegūt zināšanas par to, kas atrodas un kas notiek viņiem apkārt. Cilvēcei attīstoties, ar laiku šo zināšanu kļuva aizvien vairāk. Cilvēki centās pēc iespējas labāk iepazīt apkārtējo vidi un pasauli. Tā pakāpeniski radās un sāka attīstīties dažādas zinātnes. Viena zinātne var pētīt dabu, cita – cilvēku dzīvi, viņu garīgo pasauli, vēl citas zinātnes var pētīt ekonomiku, vēsturi, kultūru u. t. t.

Zinātnes, kuras pēta dabu tiek sauktas par dabas zinātnēm. Tās pēta dabu, dabas parādības, dzīvās radības u. t. t.

Dabas zinātnes.

Astronomija.

Šīs zinātnes nosaukums ir cēlies no grieķu vārda “astro” – zvaigzne un “nomos” – likums.
Astronomija ir zinātne par debesu ķermeņiem, to izcelsmi, uzbūvi, sastāvu un to kustību kosmosā.

Viss, kas ir saistīts ar kosmosu, zvaigznēm, planētām, mums liekas ļoti noslēpumains. Mēs, tik tiešām, to visu varam uzskatīt par visnoslēpumaināko dabas daļu, jo pat mūsdienu zinātne, bieži vien nav spējīga sniegt atbildes uz tiem jautājumiem, kuri mūs ļoti interesē.
Ja runājam par kosmosu, par visumu, tad katrs no mums, ne vienu reizi vien ir lūkojies uz tālajām, apburošajām debesīm un sajutis sevi, visu cilvēci un zemi, kā mazu daļiņu no milzīgās, neaptveramās pasaules. Astronomija jau ir veikusi daudz pētījumu, atklājusi daudz noslēpumu un joprojām turpina pārsteigt mūs ar arvien jauniem atklājumiem.

Fizika.

Tulkojumā no grieķu valodas vārds “fizis” nozīmē daba.

Fizika ir zinātne, kura pēta visdažādākās dabas parādības. Ar daudzām šīm parādībām, mēs sastopamies ikdienā. Tā ir elektrība, gaisma, skaņa, dažādu ķermeņu pārvietošanās, to uzsilšana un atdzišana. Tieši fizika ir tā zinātne, kura mēģina mums atbildēt uz jautājumiem: “kā rodas zibens?”, “kāpēc ducina pērkons?”, “kur rodas atbalss?”, “kas ir varavīksne? “. Fizika ir zinātne, kura ir spējīga izskaidrot ne tikai dabas parādības, kuras mēs novērojam dabā, tā ir zinātne uz kuras balstās tehnikas attīstība. Ja nebūtu fizikas, nebūtu iespējams izgudrot automašīnu, lidmašīnu, ledusskapi, datoru u. t. t., grūti būtu iedomāties mūsu dzīvi bez fizikas.

Ķīmija.

Ķīmija ir zinātne par vielām un to pārvērtībām.

Jūs jau zināt, ka dažādi ķermeņi sastāv no dažādām vielām. Ūdens, skābeklis, ogļskābā gāze, cukurs, vārāmais sāls, ciete – tās ir vielas un mūsdienās to ir ļoti daudz – vairāki miljoni. Katrai vielai ir savas īpašības. Konkrētos apstākļos, vielas var mainīt stāvokli jeb viena viela, pārvērsties citā vielā.

Ģeogrāfija.

Tā ir vēl viena zinātne par zemi.

Ģeogrāfija apraksta mūsu planētu – kontinentus, okeānus, jūras, ezerus, upes, līdzenumus, kalnus, valstis un pilsētas, ciemus un sādžas. Tā stāsta, kā uz mūsu zemes ir radušās pilsētas, kā tajās dzīvo cilvēki un ar ko viņi nodarbojas.

Bioloģija.

Bioloģija ir zinātne par dzīvo dabu.

Mēs nevaram iedomāties savu planētu bez dzīvajām radībām, kuras te dzīvo. To daudzveidība ir apbrīnojama: baktērijas, sēnes, augi, dzīvnieki un tās apdzīvo visu mūsu planētu. Mēs paši – esam dzīvās dabas sastāvdaļa. Bioloģija sniedz atbildes uz ļoti daudziem jautājumiem, piemēram, kādas dzīvās radības dzīvo uz zemes, cik daudz to ir, kā darbojos ķermenis, kā vairojas organismi, kā tie ir saistīti ar nedzīvo dabu.

Ekoloģija.

Ekoloģija tā ir zinātne par organismiem, kuri ir saistīti savā starpā un ar apkārtējo vidi, par cilvēka un dabas mijiedarbību.

Ekoloģija radās, kā viena no bioloģijas zinātnes nozarēm, bet tagad par to runā, kā par atsevišķu zinātni. Par ekoloģiju tagad tiek runāts ļoti daudz, jo izrādījās, ka mūsu mājas, mūsu planēta ir briesmās. Lai pasargātu planētu no draudošajām briesmām, katram cilvēkam, kaut mazliet ir jābūt pazīstamam ar ekoloģiju.