Ko zinātne zina par mājas mīluļiem

Kaķi ir daudzu ģimeņu mīluļi un interneta zvaigznes. Mēs jums gribam izstāstīt interesantus faktus par šiem pūkainajiem plēsējiem, par kuriem cilvēki neko nezināja, kamēr nebija parādījusies zinātne.

Kā pareizi jāglauda kaķis?

Zinātnieku grupa no Lielbritānijas nolēma nopietni izpētīt šo jautājumu. 2014. gadā viņi veica eksperimentu un mēģināja glaudīt kaķus 8 svarīgos reģionos – pa muguru, krūtīm, galvas augšu, vēderu, u. c. Eksperimentā piedalījās 36 kaķi.

Izmēģinājumu laikā, visi kaķi reaģēja uz glaudīšanu ļoti atšķirīgi, tāpēc zinātniekiem neizdevās atrast kaut kādu likumsakarību kaķu uzvedībā un rīcībā. Pēc šī eksperimenta var pateikt tikai vienu: kaķi nedrīkst glaudīt pie astes pamatnes, jo uz glaudīšanu tajā vietā visi dzīvnieki noreaģēja negatīvi.

Interesanti ir tas, ka lielāku stresu kaķiem izraisīja viņu saimnieku glaudīšana, nevis svešinieku glaudīšana. Nevienam citam dzīvniekam, agrāk, zinātnieki kaut ko tādu nebija ievērojuši. Zinātnieki pieļauj domu, ka iemesls var būt tajā, ka kaķi atceras to, ka saimnieki viņus ir lamājuši un veduši pie veterinārārsta, bet svešinieki, viņiem neko sliktu nav darījuši.

Kāpēc mans kaķis mani nemīl?

Neticami, bet kaķi nemīl, ja tos glauda viņu saimnieki. To nejauši 2013. gadā pamanīja zinātnieki no Brazīlijas. Viņi pētīja sakarību starp kaķu skaitu mājās un viņu stresa līmeni. Sakarību atrast neizdevās, bet tika atklāta cita, ne mazāk interesanta likumsakarība. Tie kaķi, kuri neļāva sevi glaudīt, pārdzīvoja mazāku stresu, nekā tie kaķi, kuri regulāri ļāva sevi glaudīt.

Turklāt, kaķi mūs neuzskata par drošības iemiesojumu. Pie tāda secinājuma nonāca zinātnieki no Lielbritānijas 2015. gadā. 20 kaķi piedalījās testā – “dīvaina situācija’, šajā pārbaudījumā zinātnieki centās noteikt kaķu trauksmes un pārdzīvojumu pakāpi nepazīstamā vidē. Noskaidrojās, ka saimnieku prombūtnē, kaķi diez ko sliktāk nejutās. Daudzi kaķi vispār nenoreaģēja uz saimnieka aiziešanu – vienatnē viņi jutās ļoti labi.

Kaķim bieži vien ir vienalga, ja jūs viņu saucat. Japāņu zinātnieki 2013. gadā pārbaudīja, kā mūsu mīluļi atsaucas uz mūsu un svešinieka saucienu. Tika noskaidrots, ka kaķi ir spējīgi atšķirt saimnieka balsi no svešinieka balss, dzirdot pazīstamu balsi, viņiem instinktīvi kustas ausis. Bet, tikai 10% no visiem dzīvniekiem, kuri piedalījās eksperimentā, kaut kādā veidā atsaucās uz saucienu – piecēlās vai vismaz pakustējās.

Noslēpumainās kaķu lēkmes.

Ir skaņas, kuras kaķiem rada nopietnas briesmas. 2015. gadā zinātnieki atklāja, ka kaķiem ir jauna slimība – “kaķu audio lēkmes”.

Izrādījās, ka dažiem, cienījama vecuma kaķiem, no nevainīgām mājas skaņām var sākties nekontrolējama epilepsija reakcija – krampji vai samaņas zaudēšana. Uz skaņu reaģēja arī tie dzīvnieki, kuri tika atzīti par kurliem.

Pie “bīstamām” skaņām zinātnieki pieskaitīja: metāliskās folijas čaukstēšanu, skaņa, kura rodas no karotes atsišanās pret bļodas maliņu, pokālu saskandināšanas skaņa, papīra un plastikas maisiņu čaukstēšana. Dažiem kaķiem lēkmes sākās pēc telefona zvana, zvana pie durvīm vai bērnu kliedzieniem.

Ir iespējams, ka dīvainās slimības iemesls ir nepilnīga dzirdes zaudēšana vecuma dēļ. Ar gadiem, kaķi sāk sliktāk dzirdēt balsis un “cilvēku” skaņas, bet joprojām ir saglabājuši lielu jūtīgumu pret skaņu augstās frekvencēs. Par laimi, šo dīvaino slimību var izārstēt ar cilvēku pret epilepsijas zālēm.

Kāpēc video ar kaķiem ir tik populāri?

Izrādījās, ka pēc tādu video noskatīšanās, cilvēki kļūst enerģiskāki, viņu garastāvoklis uzlabojas, negatīvās emocijas kļūst mazākas.