Vai suņiem un kaķiem ir emocijas?

Saprāts – cilvēka priekšrocība, bet ne jau visi piekrīt šim apgalvojumam. Mums ir ļoti grūti atzīt, ka mūsu mīluļiem – mājdzīvniekiem tā nav, bet mēs vienalga gribam ticēt, ka tiem vismaz ir apziņa. Mēs sliecamies tos padarīt sev līdzīgus, redzam tajos kaut kādu savu atspulgu un jūtam, ka viņiem ir emocijas, mēs redzam, ka viņi saprot mūsu vārdus un apveltām viņus ar tādām īpašībām kā apķērīgums un viltība. Bet ko, par to visu saka zinātne?

Izrādās, ka zinātne vēl joprojām nav nonākusi pie vienota secinājuma par to, vai dzīvniekiem, vismaz augstāk attīstītajiem ir saprāts vai nav. Kāpēc? Pirmkārt, jau tāpēc, ka mēs nevaram kaķim vai zirgam pajautāt, ko viņi patiesībā domā, ko jūt, ko saprot, kādā veidā izdara izvēli. Mēs nevaram saprast, vai viņiem vispār šī darbības piemīt, cilvēciskajā saprašanā, protams.

Otrkārt, lai turpinātu zinātnisko izmeklēšanu ir svarīgi zināt, ko tad mēs meklējam. Ja mēs meklējam saprātu, tad ir jāsaka, ka neeksistē pat viennozīmīgas, vispārpieņemtas atbildes, kas ir cilvēka saprāts un kā tas veidojas mūsu smadzenēs no tiem miljoniem neironu, kas tur atrodas. Citiem vārdiem sakot, mēs tumšā istabā cenšamies sameklēt melnu kaķi, ja to tā varētu nosaukt. Bet pēdējos gados ir atklātas daudz un dažādas lietas, kas varētu mums pal’dizēt sapast kas tad īsti ir saprāts un kā tas rodas!

Tomēr, ik pa brīdim paceļas jautājums, kurš ir saistīts ar jautājumu par dzīvnieku saprāta dažādām formām. Šis jautājums ir tik aizraujošs un interesants, ka zinātnieki tie nekādi nevar likt mierā un viņiem gribas noskaidrot vismaz kaut ko.

Interesantus pētījumus ir veicis amerikāņu zinātnieks Gordons Gellaps. Viņš piedāvāja veikt, tā saucamo spoguļa testu. Ko nozīmē spoguļa tests? Tas nozīmē, ka dzīvniekam, piemēram, miega laikā uz ķermeņa tiek uzlikta kaut kāda zīme, kuru var ieraudzīt tikai spogulī. Tālāk dzīvniekam parāda spoguli un vēro viņa uzvedību. Ja redzot savu atspulgu spogulī, viņš ieinteresēsies par svešķermeni uz sava ķermeņa un, piemēram, centīsies to nomest to nost, tas nozīmē, ka dzīvnieks saprot, ka viņš spogulī redz sevi un iedomājas savu “pareizo” ārējo izskatu. Tādus izmeklējumus jau veic vairākus desmitus gadu un šajā laikā ir iegūti pārsteidzoši rezultāti. Spogulī sevi ir pazinušas gorillas un šimpanzes, bet tas laikam izbrīnu neizraisa. Pozitīvus rezultātus uzrādīja delfīni un ziloņi, tas jau ir interesantāk, it īpaši gadījumā ar ziloņiem. Bet vēl interesantāk ir tas, ka zīmi uz sevis atpazina putni, pārsvarā no vārnu dzimtas, it īpaši žagatas. Kā jau mēs zinām, tad putnu smadzenēs nav sastopams neokortekss, garoza, kura atbild par augstākajām nervu funkcijām. Tas nozīmē, ka kaut kāda veida pašapziņai, nav vajadzīgās šīs augstākās nervu funkcijas.

Zinātnieku domas daļās ar papagaiļiem. Vieni zinātnieki apgalvo, ka šie putni pakļaujas tikai instinktiem un bez īpašas saprašanas atdarina dzirdētās skaņas, citi zinātnieki, ir pretējās domās. Lielu devu, papagaiļu reputācijas uzlabošanā, ir devusi amerikāņu zinātniece Irena Pepperberga. Trīsdesmit gadu garumā, viņa veica eksperimentus ar visparastākajā zooveikalā nopirkto, pelēko Āfrikas papagaili Aleksu. 1990. gadu beigās viņa publicēja savu zinātniski pētniecisko darbu, kurā bija teikts, ka putns māk ne tikai atšķirt un atpazīt krāsas, bet arī izrāda loģiskās domāšanas spējas. Aleksa vārdu krājums bija 150 vārdi, viņš mācēja runāt teikumos un darīja to apzināti, tas ir, nosauca priekšmetus, atbildēja uz jautājumiem “ja” vai “nē”’. Papagailis mācēja rēķināt un pēc mācītās dāmas domām bija apguvis jēdzienu “nulle”. Putnam bija saprotami jēdzieni “vairāk” vai “mazāk”, “tas pats”, “citāds”, “zem” un “uz”.

Šo rakstu izveidoja portāls Sesxi247 kas savā mājas lapā salīdzina dažāda veida kredītus un aizdevumus Gruzijā, lai Gruzijas iedzīvotāji varētu saņemt labākos un izdevīgākos piedāvājumus. Šie kredītu Gruzīnu valodā saucas “უპროცენტო სესხები“, kas nožimē ātrais kredits, jeb īstermiņa aizdevums.