Valeoloģija

Vārds valeoloģija ir cēlies no latīņu vārda “valeo” un nozīmē “būt veselam”.

Valeoloģija ir zinātne par veselīgu dzīves veidu. Tā pēta kā dažādas atveseļošanās tehnoloģijas un metodes ietekmē, atjauno un nostiprina cilvēka veselību.
Jēdzienā “veselības formēšana” tiek iekļauts darbību komplekss, kurš ir vērsts uz dzimstības, augšanas un pusaudžu audzināšanas optimizāciju.

Veselības atjaunošana paredz sekošanu veselīga dzīves veida noteikumiem (no valeoloģijas skatu punkta), kā arī visus izmantotos līdzekļus, kuri tiek pielietoti zaudētās veselības atgriešanai un tās saglabāšanai iepriekšējā līmenī.

Veselības nostiprināšana iekļauj sevī pasākumus, kuri ir saistīti ar atveseļošanās procedūrām un treniņiem.

Vispasaules veselības organizācija nosaka, ka veselība ir absolūta morālā, fiziskā un sociālā labklājība, bet ne tikai slimību novēršana un fizisko defektu neesamība. Tas ir ļoti svarīgi tieši tad, kad valeoloģija tiek pielietota bērnu dārzos un skolās, etapā, kad bērni kļūst par personībām.

Valeoloģijas koncepcija – veselība ir tad, kad cilvēka organisms spēj saglabāt savas darba spējas apstākļos, kad mainās ārējā vide. Tas ir sava veida etalons, kuru ir nepieciešams sasniegt.

Valeoloģija iekļauj sevī gan teorētiskos, gan praktiskos instrumentus, kuri pārvalda visus cilvēka veselības aspektus gan fiziskos, gan psiholoģiskos, gan garīgo līdzsvaru, gan vietu sabiedrībā.

Valeoloģija tiek iedalīta uz kopējo un nozaru.

Kopējās valeoloģijas uzdevums ir formēt kopējos zinātniski pamatotos likumus par veselīgu dzīves veidu.

Nozaru valeoloģija pēta veselību kontekstā ar citām zinātnēm. Eksistē psiholoģiskā, medicīniskā, ģimenes, pedagoģiskā, sporta valeoloģija u. t. t.
Ka jebkurai zinātnei, tā arī valeoloģijai ir savs izpētes priekšmets, savas izpētes metodes, savi mērķi un uzdevumi.

Valeoloģijas galvenais izpētes priekšmets ir cilvēka individuālā veselība, viņa veselības rezerves, organisma funkcijas un iespējas, to regulēšana un korekcija.

Valeoloģijas izpētes objekts ir visos aspektos vesels cilvēks un cilvēks, kurš atrodas pirms saslimšanas stadijā.
Pirms saslimšana stadija – tas ir risks, ka veselība pasliktināsies patoloģisku procesu rezultātā, kuri noris neatkarīgi no ārējo faktoru iedarbības un kuru rezultātā samazinās veselības rezerves.

Valeoloģija pielieto dažādas metodes: statistiskās, loģiskās metodes, kombinētās.

Pateicoties valeoloģijas metodēm eksistē iespēja, kura ļauj laicīgi sameklēt tos cilvēkus, kuriem ir nepieciešama veselības nostiprināšana. Pielietojot dažādas atveseļošanās metodes ir iespēja izvest šos cilvēkus no “pirms saslimšanas” posma. Kā mēs redzam, tad valeoloģijas tehnoloģijas kalpo par fundamentu saslimšanas profilaksei.

Valeoloģijas tehnoloģijas ir iespējams pielietot arī jau saslimušam cilvēkam. Atveseļošanās metožu izmantošana ved pie veselības rezervju palielināšanās , pašregulācijas funkciju atjaunošanās, slimības seku novēršanas.

Valeoloģijas galvenais uzdevums ir formēt, saglabāt un nostiprināt cilvēka veselību, iemācīt viņiem veselīgu dzīves veidu, veicināt viņa adaptēšanos sabiedrībā, izpētīt visas likumsakarības, kuras ir saistītas ar individuālās veselības veidošanos un saglabāšanu.

Daudzi valeoloģiju salīdzina ar higiēnu. Jā, tām ir daudz kopīga, bet tomēr tās ir divas dažādas zinātnes. Valeoloģija pēta indivīda veselību, viņa organisma funkcijas un iespēju uz tām iedarboties. Bet higiēna pēta saistību starp ārējiem (dabiskajiem un sociālajiem) faktoriem un cilvēka veselību. Citiem vārdiem sakot higiēnas objekts – ārējie faktori un cilvēks, valeoloģijas objekts – cilvēks un ārējie faktori.

Zinātne valeoloģija šobrīd atrodas tapšanas stadijā. Par iemeslu tās attīstībai kļuva: ekoloģija, bioloģija, anatomija, psiholoģija, socioloģija, fiziskā audzināšana, pedagoģija, higiēna u. d. c.