Zinātne par miegu – Izmeklējumi un padomi

Mūsdienās ļoti daudzi cilvēki atsakās no miega darba vai izklaižu dēļ. Vai tas ir veselīgi? Zinātniskie pētījumi pierāda, ka miega trūkumu nav iespējams aizpildīt ar kaut ko citu un ka miegam mūsu dzīvē ir ļoti liela nozīme. Kārtīgi neizguļoties, mēs nevaram cerēt uz labu veselību, darba ražīgumu un ilgu jaunību.

Zinātnieki, savu uzmanību, miega pētīšanai ir pievērsuši samērā nesen, tas liekas ļoti dīvaini, ja ņemam vērā to, cik laika mēs pavadām guļot. Pēc zinātniskās intereses parādīšanās, pamodās arī interese par procesiem, kuri notiek miega laikā, līdz ar to sāka parādīties arī miega pētnieciskie centri, kuri atrodas dažādās universitātēs.

Pirmais zinātnieks, kurš spēra pirmos soļos hronobioloģijā bija francūzis Mišels Siffrs, kurš, lai veiktu bioloģisko ritmu izmeklēšanu, veica diezgan nežēlīgu eksperimentu pats uz sevis. Viņš dzīvoja pazemes alā, kurā atradās gulta, galds, krēsls un telefons, lai viņš varētu sazināties ar pētnieciskās komandas dalībniekiem.

Viņa pazemes māja bija aprīkota ar maigu apgaismojumu, ēda viņš sasaldētus produktus, dzēra ūdeni. Istabā nebija pulksteņa, nebija kalendāra un nebija nekādas iespējas uzzināt, cik tagad ir pulkstenis, ārā ir diena vai nakts. Tādā veidā, vientulībā, viņš nodzīvoja vairākus mēnešus.

Pēc dažām dienām, kad zinātnieks bija nolaidies alā, sāka strādāt viņa bioloģiskais pulkstenis. Vēlāk viņš atcerējās: “Man bija lielisks miegs, mans ķermenis pats izvēlējās, kad viņam ir jāēd un kad viņam ir jāguļ. Tas ir ļoti svarīgi. Mans miega un pamošanās cikls ilga nevis 24 stundas, kā cilvēkiem zemes virspusē, bet mazliet ilgā – aptuveni 24 stundas un 30 minūtes.”

Neskatoties uz to, ka nebija saules gaismas un nekādu zināšanu par to, tagad ir diena vai nakts, bioloģiskie ritmi turpināja strādāt.
Pēc šī eksperimenta, daudzi zinātnieki sāka interesēties par miega izmeklēšanu. Jaunie izmeklējumi palīdzēja noteikt, cik ilgi jāguļ, kāpēc jāguļ un kā var novērst miega trūkuma sekas.

Daudzi no mums, mūsdienās, lai pēc iespējas vairāk nopelnītu, izvēlas pēc iespējas mazāk gulēt. Bet, statistika ir nežēlīga un saka, lai arī cik stundas jūs pavadīsiet darbā, ja jūs nebūsiet kārtīgi izgulējies, darba ražīgums nepieaugs. Jūsu uzmanība, atmiņa un citas darbam nepieciešamās funkcijas pasliktinās un jūs savu uzdevumu veicat arvien lēnāk un sliktāk.

Zinātnieki ir noskaidrojuši, ka neizgulēšanās dēļ, ASV bizness katru gadu vidēji zaudē aptuveni 100 miljardu dolāru.

Tagad daudziem no mums rodas jautājums, cik ilgi jāguļ, lai nekrātos nogurums un nesamazinātos darba ražīgums?

Balstoties uz izmeklējumiem, varam droši teikt, ka ir jāguļ vismaz 7 – 7,5 stundas. Eksperti ir vienojušies, ka pieaugušiem cilvēkiem nepieciešams ir gulēt 7 – 9 stundas diennaktī, lai varētu saglabāt augstu darba ražīgumu.

Lielākajam vairumam cilvēku labāk gulēt 8 stundas diennaktī, bet bērniem, pusaudžiem un vecāka gada gājuma cilvēkiem – vēl vairāk.

Izmeklējumi apliecināja, ka ar gadiem, cilvēkiem kļūst arvien grūtāk aizmigt. Šo fenomenu sauc par miega aizturi.

Ja jums ir problēmas ar aizmigšanu, izslēdziet no savas ēdienkartes kofeīnu, bet ja jūs no rīta nevarat iztikt bez kafijas krūzes, tad pacentieties to nelietot pēcpusdienā.

Atmetiet smēķēšanu, jo tā slikti ietekmē miegu. Pēc smēķēšanas atmešanas pamanīsiet, ka vieglāk aizmiegat un naktī mazāk pamostaties.

Guļamistabā nedrīkst atrasties ne televizors, ne dators. Ideāla guļamistabas atmosfēra – tumša, vēsa un klusa istaba.

Vislabākā guļamistabas temperatūra – 18 – 21 grāds Celsija.